Ko Tukuma Novada Pašvaldība un valdošā partija Tukuma pilsētai un novadam veikusi, lai atgūtu īpašumu, jo kaimiņzemes investors nav veicis ne grama no solītajām investīcijām, kuru termiņš pagājis jau 4 gadus.

ATBILDAM:

Pirms katra pašvaldības īpašuma atsavināšanas obligāti jāveic divas galvenās pamatdarbības:

1. Jāizvērtē attiecīgā īpašuma nepieciešamība pašvaldības vai valsts funkciju veikšanai;

2. Īpašums ir jānovērtē, un jāsagatavo izsoles noteikumi, jo jebkurš pašvaldības īpašums tiek pārdots publiskā izsolē ar sākumcenu, kas nav mazāka par novērtējumu.

Jautājumā par Zentenes pili jau Tukuma novada veidošanas sākumā 2009. gada jūnijā bija saprotams, ka bez būtiskiem kapitālieguldījumiem tā izmantošana pašvaldības funkciju objektam (sociālajam vai kultūras) nav nepieciešama. 

Skolu pils ēkā bija likvidējusi vēl Zentenes pagasta padome, pagastam bija iekrāts vairāk 45 000 latu parāds, ko vajadzēja nomaksāt novada pašvaldībai. Pašai ēkai uzlikts nekvalitatīvs jumts. Par minēto īpašumu interesi neizrādīja arī attiecīgās valsts institūcijas, kaut arī Zentenes pils ir Valsts kultūras piemineklis. Lai mēģinātu risināt jautājumu par pils saglabāšanu un perspektīvā arī restaurāciju, tika lemts par privātā investora piesaisti un Zentenes pils pārdošanu izsolē ar sākumcenu 130 000 lati. 2011.gada 12.aprīlī par 131 000 latu Zentenes pili iegādājās Krievijas pilsonis Sergejs Bestuževs, parakstot līgumu ar apņemšanos trīs gadu laikā ieguldīt 2 000 000 euro pils rekonstrukcijā un restaurācijā. Neviens cits pretendents interesi par objektu neizrādīja. Īpašumam tika noteikts piecu gadu (t.i. līdz 2016.gada maijam) aizliegums to pārdod trešajai personai. Diemžēl ar to visa jaunā īpašnieka darbība, kura iegādāto īpašumu aizsargā starpvalstu (Latvijas un Krievijas) līgums par investīciju aizsardzību (jo samaksa par īpašuma iegādi arī ir investīcijas), arī beidzās. 

Zentenes pils stāvoklis turpina pasliktināties, pagastu pārvalde nodrošina minimālo apsaimniekošanu un apsardzi, īpašnieks nebija sasniedzams (tika iesaistīta gan vēstniecība, gan ārlietu ministrija, gan neoficiālie sakari pašvaldības sadraudzības pilsētā Krievijā – Krasnogorskā). 2016. gadā tika uzsākta atpakaļpirkuma procedūru, kuru īpašnieks vienkārši ignorēja. Tikai pēc visu juridisko termiņu notecēšanas, t.i. 2017. gada februāra beigās īpašnieks beidzot ieradās pašvaldībā. Tika panākta vienošanās, ka Sergejs Bestuževs divu trīs mēnešu laikā izlemj vai patur īpašumu, bet slēdz jaunu vienošanos par neatliekamajiem un perspektīvajiem darbiem, jauniem termiņiem un soda sankcijām, veido pils apsaimniekošanas uzņēmumu utt., vai dod piekrišanu īpašuma pārdošanai trešajai personai. Šādu interesi ir izrādījuši vairāki pretendenti, kas būtu gatavi maksāt īpašnieka prasīto ieguldījuma cenu (t.i. 131 000 latu vai 185 000 euro). 

Tuvākajā laikā gaidām atbildi no Sergeja Bestuževa un pašvaldība ir gatava uzņemties starpnieka lomu potenciālā darījuma norisē, jo īpašuma atgūšanai nav kādas pašvaldības vai valsts funkcijas pamata. Dotajā brīdī pils atjaunošanai un restaurācijai ir nepieciešami vēl lielāki kapitālieguldījumi nekā pirms sešiem gadiem. 

Otrs arguments, pašreizējā Zentenes pils tirgus vērtība ir tikai aptuveni 75 000 – 80 000 euro. Un īpašuma atpirkšana par gandrīz trīs reizes lielāku cenu nekā vērtējuma kā līdzekļu izšķērdēšana likuma izpratnē un nesamērīga samaksa pret sabiedrisko ieguvumu. 

Termiņuzturēšanās atļauju tirgošana nav īstais veids kā piesaistīt investorus (gan austrumzemju, gan citus). Ir nepieciešams stimulējošs ar starptautiskajām tiesību normām aizsargāts, NEPOLITISKS instruments, lai jebkurš investors būtu gatavs investēt savus līdzekļus, nebaidoties (pat šaubu līmenī), ka kāds var, ko atņemt. Šim instrumentam būtu jānosaka investora tiesības un pienākumi, kas ir terminēti (kuru neizpildes gadījumā tas jāpieņem kā pamats tālākām darbībām un kuras nav apstrīdamas). Pašlaik tā nav, jo augstāks par divu pušu līgumu (konkrēti pašvaldības un minētais Krievijas pilsonis) ir starpvalstu vienošanās par investīciju aizsardzību. Pašvaldībai ir pozitīva pieredze ar vienu citu ārvalstu investoru, kas arī nepildīja saistības un mums izdevās bez izdevumiem atgūt, iznomātu un pat Zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu.