Par skaļiem Valsts kontroles paziņojumiem un patiesību

2017. gada 13. oktobrī

Oktobra sākumā Latviju ar mediju starpniecību apskrēja ziņa par ziedojumu pieņemšanu Tukuma novada Domē un uzņēmēju ziedotās naudas nodošanu tālāk biedrībām, sporta klubiem u. tml. Valsts kontrole nākusi klajā ar kārtējo revīzijas ziņojumu, skaļi apgalvojot, ka ir konstatēti pārkāpumi. Šo nostāju tālāk nesuši arī mediji. Tā kā partija „Tukuma pilsētai un novadam” ir viena no valdošajām Domē, vēlamies paskaidrot situāciju un paust partijas nostāju, nepiekrītot Valsts kontroles secinājumiem.

Kas tad ir noticis? 2016. gadā Tukuma novada Dome ziedojumos un dāvinājumos saņēmusi 58 939 eiro, tostarp saskaņā ar noslēgtiem ziedojumu līgumiem no komersantiem – 22 650 eiro, no kuriem 17 200 eiro tālāk pārskaitīti biedrībām, klubiem, fondiem. Otra ziedojumu grupa – pašvaldības funkciju veikšanai, piemēram, pilsētas svētkiem, pašdarbības kolektīviem, jauniešu aktivitātēm u. c.

Valsts kontrole uzskata, ka pašvaldība ir pārkāpusi ziedojumu saņemšanas un ziedošanas ierobežojumus. Arī tāpēc, ka uzņēmēji, ar Domes starpniecību ziedojot, nepamatoti saņemot nodokļu atlaides.

Kā ir patiesībā? „Pašvaldība ir bijis ērts sadarbības partneris gan uzņēmējiem, gan sporta klubiem, gan biedrībām, jo tas rada šo drošības garantu uzņēmējam, ka viņš saņems nodokļu atlaidi, kā vienu no šiem momentiem, un biedrībai – ka tā saņems darbībai nepieciešamos līdzekļus,” uzskata partijas „Tukuma pilsētai un novadam” valdes priekšsēdētāja vietnieks, Tukuma novada Domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. „Pieņemot ziedojumus un tālāk tos pārskaitot biedrībām, tiek risināti iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, un tā pašvaldība pilda savas funkcijas.”

Visi saņemtie ziedojumi ir izlietoti atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minēto pašvaldības funkciju pildīšanai, un patiesie labuma guvēji ir novada iedzīvotāji.

„Ja uzņēmējs grib ziedot pašvaldībai un izsaka vēlmi par to, kur ziedojumu izmantot, – vai tas ir pārkāpums? Protams, ka tas nav pārkāpums!” norāda  partijas „Tukuma pilsētai un novadam” valdes priekšsēdētājs Juris Šulcs. „Diemžēl nereti Valsts kontrole pierāda, ka vērtē lietas visnotaļ šauri. Un diemžēl mediji arī necenšas iedziļināties lietas būtībā. Es aicinātu ikvienu, tostarp žurnālistus, vienmēr ieklausīties visu pušu viedokļos, atrast racionālo graudu arī tā saucamās pretējās puses domās un garantēt, ka iedzīvotāji saņem pilnu informāciju un paši var izvērtēt notikušo.”

„Kāpēc nemēģināt saprast, ka šie uzņēmēju ziedojumi biedrībām atslogo pašvaldības budžetu un ka šādā rīcībā nav jāmeklē nekādi apakšzemes ūdeņi? Piemēram, uzņēmējs ir ziedojis mazajiem sportistiem. Tātad klubs nelūgs atbalstu pašvaldībai, kas savus līdzekļus varēs izmantot citiem mērķiem. Ir aplams viedoklis, ka uzņēmējs, noziedojot pārsimts eiro sportistiem, tūdaļ saņem pretī pašvaldības pasūtījumu daudzu tūkstošu eiro apmērā. Pašvaldība regulāri rīko iepirkumus, kuros uzvar komersants, kas piedāvā zemāku cenu, nevis iepriekš ir mazliet ziedojis,” norāda Ē. Lukmans. Iepirkumi tiek rīkoti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, un Valsts kontrole nav konstatējusi pierādījumus tam, ka ar ziedojumu pieņemšanu tiktu ietekmēts lēmums par labu ziedotājam.

„Diemžēl pēc dažiem nelāgiem gadījumiem atsevišķās pašvaldībās, kur patiešām pārkāpts likums, tiek vērtēti visi, arī Tukums. Tādējādi tiek veidota negatīva attieksme pret mūsu novadu, dodot netiešus mājienus, sak, tādā ziedošanas veidā uzņēmējs var vieglāk dabūt nodokļa atlaides un, visticamāk, pašvaldības pasūtījumus vai tā saucamos otkatus,” secina J. Šulcs.

Kritiku neiztur arī Valsts kontroles apgalvojums, ka ar šiem ziedojumiem ir pārkāpts likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Jau administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 21. marta spriedumā ietvertie Tiesas konstatējumi un secinājumi pierāda, ka likuma 14. panta trešajā daļā ir noteikti gadījumi, kādos veidos valsts vai pašvaldību institūcija ir tiesīga pieņemt ziedojumus un citāda veida mantisko palīdzību, savukārt otrajā daļā ir noteikti tieši ierobežojumi amatpersonām un koleģiālām institūcijām ziedojumu pieņemšanai publiskām vajadzībām. Spriedumā Tiesa min: „No likuma .. 14. panta otrajā daļā iekļautās tiesību normas teksta neizriet, ka koleģiāla institūcija būtu ierobežota pieņemt ziedojumus publiskām vajadzībām, ja tiek nodrošināta tiesību normā paredzēto nosacījumu ievērošana – proti, ja ziedojuma pieņemšana neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju.” Jāpiebilst, ka tā bija lieta, kuras spriedums apskatāms šeit: https://tiesas.lv/Media/Default/Admin.tiesu%20spriedumi/Admin.apg.tiesas%20spriedumi/marts/21.03.2013/AL_2103_apg_AA43-0386-13_8.pdf.

Lai kā Valsts kontrolei gribētos, Tukuma novada Dome nav pārkāpusi arī likuma „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas” 10. panta pirmo daļu.

Kāpēc vispār radās tāda situācija? „Likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” ir uzskaitītas institūcijas, kurām ziedojušie uzņēmumi var saņemt nodokļu atlaides. Ir norādīts, ka šīm institūcijām ir jāiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Diemžēl tas ir garš un sarežģīts process, kas ne vienmēr ir pa spēkam kādas nelielas biedrības vadībai,” vērtē Ē. Lukmans. „Lai neciestu mūsu biedrības, mēs izmantojām likuma normu, ka nodokļu atlaides var saņemt uzņēmēji, kas ir ziedojuši pašvaldībai.”

Ir saņemts aizrādījums, ka Dome nav pieprasījusi detalizētas atskaites par šiem ziedojumiem. „Jā, atzīstam, ka tā ir noticis. Par piešķirto pašvaldības līdzekļu izmantošanu atskaites pieprasām vienmēr un tādas tiek iesniegtas, bet par šiem uzņēmēju ziedojumiem – ne,” pauž Ē. Lukmans.

Kopš 2017. gada pavasara šādi ziedojumu līgumi vairs netiek slēgti un ziedojumi netiek pieņemti. „Bet mūsu Domes vadībai un deputātiem noteikti ir jāatrod risinājums, kā turpmāk varētu atvieglot dzīvi dažādajām mūsu novada nevalstiskajām organizācijām, lai tās arī nākotnē varētu saņemt ziedojumus no uzņēmējiem,” saka Ē. Lukmans.